Auto-Moto Atpakaļ

PADOMI. Droša autobraukšana ziemā

PADOMI. Droša autobraukšana ziemā

Brīdī, kad automašīna ziemā uz slidena ceļa sāk dejot, lūkot pēc padoma ir par vēlu. «Lai spēkratu savaldītu, jārīkojas zibenīgi. Tāpēc šīm iemaņām ir jābūt asinīs,» Neatkarīgajai saka pieredzējušais autosportists, Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.

Griezt stūri vai bremzēt?

J. Vanks uzskata, ka visiem autobraucējiem ir jāiemācās vadīt spēkratu ziemā tā, lai sānslīdes situācijas nemaz nerastos. «Svarīgākais, kas ir jāielāgo, - neraustīt stūri, ziemā visām kustībām ir jābūt līganām. Manevrēšana jāveic, griežot stūri minimāli. Mašīnai pārvietojoties taisnvirzienā, to ir vieglāk vadīt vai nepieciešamības gadījumā bremzēt. Diemžēl pārlieku aktīva stūres grozīšana ir viena no biežākajām kļūdām. Jo vairāk tiek pagriezta stūre, jo vairāk tā pēc tam būs jāgriež atpakaļ un jo vairāk ir iespējas automašīnai saslīdēt, tāpēc korektas un pēc iespējas minimālākas darbības ar stūri, kā arī ātruma samazināšana bremzējot ir labākais risinājums drošai braukšanai,» skaidro J. Vanks.

Pārliecinājos, ka ar padomu lasīšanu par spēkrata vadīšanu ziemā vien ir par maz, lai brauktu droši. Brīdī, kad mašīna uz slidena ceļa sāk uzvesties, kā pašai tīk, iepriekš izlasītie gudrie padomi nemaz tā nedarbojas, kā gribētos, - pagriežam stūri, bet auto nemaina virzienu uzreiz, kā ierasts, jo slīd - tad mēs griežam vēl vairāk, taču tā darīt ir nepareizi. Ir jāiedod sev un auto vairāk laika, lai noreaģētu uz manevru slidenos apstākļos, vairāk pagriežot stūri, mēs tikai samazinām iespēju veiksmīgi izpildīt manevru..

Arī J. Vanks uzsver, ka droša ziemas braukšana ir jāapgūst praktiski. Protams, teorija ir nepieciešama, bet bez prakses neiztikt. «Tas, vai mašīnas sānslīdi izdosies kontrolēt vai nē, ir atkarīgs gan no braucēja prasmes, gan no mašīnas tehniskajiem parametriem un sagatavotības līmeņa,» teic J. Vanks. Drošas braukšanas skola piedāvā apgūt ziemas braukšanas prasmi. Jau trešo gadu ieskatu ziemas braukšanā piedāvā arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kopīgi organizētie bezmaksas braukšanas kursi.

Ziemas komplekts

Ziemas riepas, nesalstošs logu tīrāmais šķidrums un sniega skrāpis - tās ir lietas, bez kurām ziemā neiztikt. Ja ziemas riepu nepieciešamību regulē likums, savukārt sasalis stiklu tīrāmais šķidrums par sevi atgādinās pie pirmā nopietnā aukstuma, tad sniega skrāpim nereti netiek pievērsta liela uzmanība. Taču no tā, vai mašīna ir notīrīta no sniega vai tā pārvietojas pa ceļu kā milzu sniega kupena, arī ir atkarīga satiksmes drošība. Sniega cepure uz mašīnas jumta, strauji bremzējot, var nošļukt uz priekšējā stikla, pēkšņi pilnībā aizsedzot skatu, vai arī brauciena laikā krist uz aizmuguri un trāpīt aizmugurē braucošai mašīnai. Abos gadījumos sekas var būt ļoti nepatīkamas.

«Vēl viena lieta, kas vajadzīga ziemā, ir papildu laiks. Autovadītājam jārēķinās, ka zināmu laiku prasīs mašīnas notīrīšana no sniega, un arī satiksmes kustība var būt lēnāka. Taču nereti ir tā, ka mašīnas tīrīšanā nokavētās desmit minūtes šoferis cenšas atgūt ceļā, pārsniedzot atļauto ātrumu vai neapdomīgi veicot apsteigšanas manevrus. Labāk ziemā braukšanai ieplānot vairāk laika,» iesaka Jānis.

Kuras riepas labākas?

«CSDD organizētajās ziemas braukšanas bezmaksas mācībās varēja redzēt, kāds ir tehniskais stāvoklis automašīnām, kas piedalās ceļa satiksmē ziemā. Jāsaka, ka starp tehniski nevainojami aprīkotām automašīnām bija arī tādas, ar kurām nebūtu droši braukt pat vasarā - ABS nestrādā, riepas plikas, bet mašīnā bērnu sēdeklītis,» noraizējies teic J. Vanks.

Šajā gadījumā vismaz bija pozitīvi, ka vadītājs apzinājās nepieciešamību apgūt ziemas braukšanu un saprata, ka var būt situācijas, kad vadīšanas meistarība nekompensē nobrauktas riepas.

Jānis uzsver, ka prasība par četru milimetru riepu protektoru dziļumu nav ierēdņu izdomājums, bet absolūta nepieciešamība. «Katra riepa ar ceļu saskaras ar nelielu laukumu - aptuveni tādu, kāda ir cilvēka plauksta. Taču mašīna sver tonnu un vairāk. Iedomājieties, ka šo tonnu uz ceļa notur tikai četri plaukstas lieluma laukumi. Cik efektīva ir to saķere ar ceļa segumu, tik automašīna ir vadāma. Nobraukta vai slikta riepa labu saķeri nodrošināt nevar,» skaidro Jānis.

Taču kā plašajā piedāvājumā izvēlēties īsto ziemas riepu komplektu? Tirgotāji piedāvā gan radžotas ziemas riepas, gan skandināvu tipa frikcijas ziemas riepas, gan tā sauktās Eiropas ziemas riepas. Jāņa padoms - riepu izvēlē vadīties pēc tā, pa kādiem ceļiem plānots lielākoties pārvietoties. Pilsētai piemērotas ir tā sauktās Eiropas ziemas riepas, kuras labi turas uz notīrīta ceļa, bet sniegoti ceļi tām var būt smags pārbaudījums. Savukārt laukos, kur nākas braukt arī pa apledojušiem un pieputinātiem grants ceļiem, piemērotākas varētu būt radžotās riepas. Jānis pats savu automašīnu ir ieģērbis skandināvu tipa ziemas riepās. Tās ir mīkstākas nekā Eiropas riepas, līdz ar to, iestājoties siltākam laikam, mašīnas vadīšanā ir jāieliek lielāka prasme. «Taču, tā kā dzīvoju Pierīgā, tad ziemas apstākļos šīs riepas esmu atzinis par piemērotākām,» atklāj Jānis.

Pret vissezonas riepām Jānis ir diezgan skeptiski noskaņots. «Tas, kas der visam, parasti īsti neder nekam. Un maldīgs ir priekšstats, ka ar vissezonas riepām izdodas ietaupīt. Pat, ja pieņem, ka tās tiek nopirktas rudenī, tad pirmo ziemu pa pilsētu ar tām varēs braukt labi, arī vasarā tās kalpos godam. Taču, ņemot vērā, ka vasarā pastiprināti dils, nākamajā ziemā, visticamāk, tās jau būs nobrauktas, nebūs drošas ziemas ekspluatēšanai un būs jāmeklē jaunas. Savukārt, lietojot ziemas riepas un vasaras riepas, katra no tām kalpos vismaz divus trīs gadus. Rezultātā ziemas riepu iegāde atmaksāsies,» stāsta Jānis.

Pieredzējušais autosportists uzskata, ka lietotu ziemas riepu iegāde nav labākais risinājums pat gadījumos, ja tās ir spēcīgu zīmolu riepas. Jaunas, kaut arī ne tik populāra ražotāja, riepas, pēc viņa teiktā, lielākoties būs labākas kvalitātes nekā lietotas.

Lietotne neglābs

Autovadītāji Latvijā ir visai kaislīgi dažādu satiksmes lietotņu lietotāji. Piemēram, Waze palīdz ne tikai atrast ceļu no punkta A līdz punktam B, bet arī informē par sastrēgumiem un problēmām uz ceļa. Iespējams, autobraucējiem palīdzētu arī lietotne, kas ziņo par apledojošiem ceļa posmiem. J. Vanks gan šaubās, vai tas uzlabotu satiksmes drošību uz ceļiem. «Lietojot esošās satiksmes lietotnes, esmu ievērojis, ka informācija par esošo situāciju ir ar lielāku vai mazāku nobīdi. Piemēram, lietotne informē par sastrēgumu, bet realitātē sastrēguma vairs nav. Iedomājieties, kas notiks, ja lietotne ziņos, ka priekšā uz ceļa nav apledojuma, bet tas tomēr būs. Kas atbildēs, ja, uzticoties šai informācijai, vadītājs brauks šerpāk, nekā vajadzētu, un izraisīs ceļa satiksmes negadījumu? Ceļa seguma kvalitāte nepastāvīgos laika apstākļos mainās vēl straujāk nekā sastrēgumi,» teic Jānis. Tāpēc drošāk ir uzticēties veselajam saprātam un sekot līdzi arī indikatoriem. Daudzas mašīnas ir aprīkotas ar āra termometriem, kas informē par gaisa temperatūras izmaiņām. Ja temperatūra no plus grādiem sāk kristies, sasniedzot nulli vai jau mīnus grādus, autovadītājam ir jābūt gatavam, ka ceļš var sākt apledot. Tāpat daļa mašīnu ir aprīkotas ar pretslīdes sistēmu.

Ja autovadītājs vēlas pārbaudīt, vai ceļš ir slidens, piemēram, nobremzējot, J. Vanks iesaka to darīt tikai pēc tam, kad automašīnas ātrums ir samazināts līdz drošam ātrumam, un tikai tādā ceļa posmā, kurā nav ne pretī braucošu, ne aizmugurē braucošu mašīnu.

Ziema māca iecietību

Uz šosejām nereti veidojas garas mašīnu rindas pat bez objektīva iemesla - nav ne remonta darbu, ne ceļa negadījuma, kas varētu apgrūtināt braukšanu. Iemesls šādam zosu braucienam mēdz būt satiksmes dalībnieks, kurš pārvietojas daudz lēnāk nekā kopējā automašīnas straume. Īpaši izteikti tas ir ziemā vai sliktos laika apstākļos. Aizmugurē braucošie šoferi kļūst nervozi, sāk signalizēt vai cenšas apdzīt.

J. Vanks ir pilnīgi pārliecināts, ka pārāk lēna braukšana apdraud ceļu satiksmi tikpat lielā mērā kā braukšana ātrāk nekā atļautais ātrums. Arī viņš tāpat kā citi autobraucēji ir piedzīvojis šādas situācijas ne vienu reizi vien. «Arī mani tas reizēm kaitina. Bet šajā situācijā vienīgais, ko varu ieteikt, ir nomierināties, saglabāt vēsu galvu un būt iecietīgiem pret tiem, kuru braukšanas prasmes ir vājākas vai kuru mašīnu tehniskais stāvoklis neļauj braukt ātrāk. Ja redzamība ir slikta, ceļš ir sniegots vai apledojis, tad apsteigšanas manevrs var būt bīstams, tāpēc, pirms to veikt, noteikti ir jāizvērtē iespējamās sekas,» uzsver Jānis. Savukārt tiem, kuri nejūtas droši uz ceļa, viņš noteikti iesaka uzlabot savas braukšanas iemaņas kādos papildu kursos vai nodarbībās, jo īpaši tas ir svarīgi pirms ziemas sezonas sākuma.

«Pie jauniem apstākļiem ir jāpierod. Tas ir tikai normāli, ja, uzkrītot pirmajam sniegam vai parādoties pirmajam apledojumam, autobraucēju ziemas braukšanas prasmes nav tik labas, kā ziemai beidzoties. Es jau gadiem nodarbojos ar autosportu un varu teikt, ka ik gadu sezonas sākumā, pat neskatoties uz ziemas treniņiem, manas prasmes nav tik labas, kā sezonu beidzot, kad aizvadīta aktīva sezona. Tas liecina, ka ir nepieciešams laiks, lai pierastu pie jauniem apstākļiem uz ceļa. Būtu labi, ja pirmajās ziemas dienās autobraucēji atvēlētu mazliet laika, lai aizbrauktu uz kādu satiksmes ziņā mierīgāku vietu, kur varētu pabraukāt un ļaut ķermenim atcerēties ziemas braukšanas iemaņas. Ja tā rīkotos visi autovadītāji vai arī nepieciešamības gadījumā sadarbotos ar instruktoriem, tad arī satiksmes negadījumu būtu mazāk un arī drošība uz ceļiem būtu lielāka,» skaidro J. Vanks.

Autoapmācības jaunumi

Kopš pagājušā gada rudens vadīšanas apmācība ir papildināta ar braukšanu slidena ceļa apstākļos. J. Vanks gan šaubās, ka visās autoskolās šo apmācību varēs realizēt praktiski. «Es ļoti augstu vērtēju šo CSDD iniciatīvu, taču esmu visai skeptiski noskaņots par šo apmācību kvalitāti. Lai to varētu izdarīt, ir jābūt gan zinošiem instruktoriem, gan attiecīgam laukumam, kurā var nodrošināt slidenam ceļam līdzvērtīgus apstākļus. Mēs saviem kursantiem šādu braukšanu varam apmācīt poligonā uz speciālas virsmas neatkarīgi no laika apstākļiem, taču lielai daļai autoskolu šādas iespējas ir stipri ierobežotas. Līdz ar to, visticamāk, braukšanas apmācība uz slidena ceļa lielākajā daļā gadījumu aprobežosies ar teoriju,» prognozē J. Vanks. Viņš zināja stāstīt, ka daudzās ES valstīs ir prasība jaunajiem autovadītājiem pēc B kategorijas vadītāja apliecības saņemšanas gada laikā iziet arī drošas braukšanas skolu.



Resursi internetā: PADOMI. Droša autobraukšana ziemā

Izsoles

Visas izsoles