Jūrmala Atpakaļ

Bērnu slimnīcas ķirurgi prasa dubultot algu un atsakās strādāt virsstundas bez papildu samaksas

Bērnu slimnīcas ķirurgi prasa dubultot algu un atsakās strādāt virsstundas bez papildu samaksas

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) bērnu ķirurgu arodbiedrība pieprasa stundas likmi dubultot līdz 15 eiro par stundu pirms nodokļu nomaksas. Bērnu slimnīcā prasību pagaidām vērtē kā nereālu. Turklāt ķirurgu atteikšanās strādāt pagarināto normālo darba laiku bez dubultas maksas par virsstundām pagarinās rindu uz plānveida operācijām dienas stacionārā.

Šomēnes Bērnu slimnīcas ķirurgi strādā par vidēji 72 stundām mazāk. Kopš rudens viņi apvienojušies arodbiedrībā. Un viens no tās mērķiem ir arī sakārtot ar viņu darbu un darba samaksu saistītos jautājumus.

“Bieži vien “Lufthansas” piloti streiko, un visi to saprot. Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgu darbu var salīdzināt arī ar pilotu darbu. Un tas ir tikai normāli, ka viņi apvienojas, lai risinātu šos jautājumus,” saka zvērināts advokāts, arodbiedrības konsultants Ivo Klotiņš.

Tas, ka Latvijas likumdošanā

ārstu virsstundas tiek sauktas par normālo pagarināto darba laiku, kamēr jebkuram citam par katru virsstundu maksā dubulti,

pēc jurista domām, ir nesakārtots jautājums. Un tik precīzā profesijā kā bērnu ķirurģija garas virsstundas operāciju zālē ir jautājums, kas vistiešākajā mērā skar arī operējamā bērna drošību.

Savas prasības arodbiedrība iesniegusi slimnīcas valdei. No tām šogad īstenot var dažas, piemēram, mainīt dežūru grafiku. Tas neprasa finansējumu. Taču 15 eiro uz papīra par darba stundu neesot īstenojama prasība. Turklāt ķirurgu kolēģi, īpaši medicīnas māsas, saņem vēl mazāk. BKUS valdes locekle Zane Straume saka, ka nevar izcelt tikai vienu speciālistu grupu.

Tā kā viņu prasības nav apmierinātas, lielākā daļa bērnu ķirurgu no 1.februāra pārgājuši uz 168 stundu darba laiku mēnesī.

“Visa veida neatliekamā palīdzība tiek sniegta un nodrošināta, bet, visticamāk, pieaugs rindas uz plānveida operācijām,” saka Straume.

Bērnu ķirurgi ir tikai izmantojuši savas likumā noteiktās tiesības, secina Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), kuras biedru vidū ir arī Latvijas Slimnīcu biedrība. Proti, Ārstniecības likums ļauj ārstam strādāt 240 stundas katru mēnesi, bet katrus četrus mēnešus mediķim ar parakstu jāapliecina, ka viņš piekrīt tā turpināt.

Savukārt algu palielināšana vistiešākajā mērā saistīta ar veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Tas joprojām ir pārāk plašs.

“Pēc LDDK pētījuma datiem, lai nodrošinātu visu grozu, ko valsts sola, tur nav tikai medicīna, bet arī izglītība, vienam privātā sektorā strādājošajam nodokļos gadā būtu jāsamaksā 7000 eiro. Patlaban ir 1000. Un te arī rodas tā plaisa. Jābūt godīgam izvērtējumam, vai mēs varam nosegt visu to, ko valsts sola. Tāpēc jau šobrīd notiek tas, kas medicīnā notiek,” norāda LDDK jurists, darba tiesību eksperts Andris Alksnis.

150 miljoni eiro papildus – tieši tik liela summa nākamgad vajadzīga, lai mediķiem beidzot algu lapiņās redzamās summas jūtami mainītos. Arī pagarinātā normālā darba laika samazināšana prasīs miljonus.

“Par 20 stundām lai to samazinātu, mums vajadzīgi četri miljoni. Viens ir nauda, un otrs – cilvēku resursi. Saprotiet, tagad tā māsa tur ir 240 stundas. Ja viņas nebūs, kāda cita jāliek vietā. Mums jau trūkst 1000 māsu. Nauda un cilvēkresursi iet roku rokā. Un tas ir apburtais loks,” saka Zaļo un zemnieku savienības izvirzītā veselības ministre Anda Čakša.

Ministre cer šos papildu miljonus medicīnas budžetam pievienot nākamgad. Ar noteikumu, ka budžetā šī nauda ir. Tikmēr ārsti ir pateikuši, ka vairs nav gatavi gaidīt, un Bērnu slimnīcas ķirurgi jau rīkojas. 

Jau ziņots, ka veselības ministre Anda Čakša atzīst - zems atalgojums veselības aprūpes jomā ir aktuāla problēma, jo uz cilvēkresursu rēķina ir taupīts ilgstoši, un bez papildu naudas algām sistēmu nevarēs sakārtot. Lai sakārtotu atalgojumu veselības aprūpē, gadā nepieciešami papildu 150 miljoni eiro, un ministre uzsvēra, ka tā būs viņas prioritāte, bet šobrīd viņa neredz, kur iegūt šos līdzekļus šogad.

Iepriekš Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vecmātes un jaundzimušo ārsti pirmdien, 20.februārī, iesniedza protestu savai priekšniecībai un veselības ministrei Andai Čakšai, atsakoties turpināt pieņemt dzemdības par tik zemu atalgojumu. Stradiņa slimnīcā tas ir vēl mazāks nekā Rīgas Dzemdību namā, kur vecmātes un ārsti neapmierinātību ar zemo atalgojumu pauda jau iepriekš.

Pēc vecmāšu un ārstu sūdzībām par nepietiekamo atalgojumu veselības ministre Anda Čakša secinājusi, ka ne Rīgas Dzemdību namā, ne "stradiņos" ārsti nav saņēmuši algā paredzēto pieaugumu, lai gan tieši ar šādu mērķi dzemdību tarifs šogad palielināts par 50 eiro. Un, ja slimnīcu valdes to nespēj izdarīt, atalgojumam paredzēto summu nāksies iezīmēt valstij.

Resursi internetā: Bērnu slimnīcas ķirurgi prasa dubultot algu un atsakās strādāt virsstundas bez papildu samaksas

Izsoles

Visas izsoles