Kino Atpakaļ

APRITĒ: Hamleta stāsts divu klaunu izpildījumā

APRITĒ: Hamleta stāsts divu klaunu izpildījumā

«Nav nekā iespaidīgāka par vienu traģisku klaunu, kurā apvienota visa cilvēka būtība – ka gribas būt šausmīgi laimīgam, bet dzīve ir neizturami grūta un ir jādomā, kā izdzīvot. Izrādes stilistika ir tieši tāda,» saka dramaturgs un režisors Lauris Gundars. Šovakar pulksten 19 uz Latvijas Leļļu teātra Lielās skatuves gaidāma Latvijas pirmizrāde viņa iestudētajam Viljama Šekspīra Hamletam, ko spēlē Tallinas Pīpas un Tūta teātra (Piip ja Tuut Teater) aktieriklauni Haide Manamē un Tomass Tross.

Laura Gundara iestudētais Hamlets Rīgā tiek izrādīts Starptautiskā profesionālo teātru festivāla bērniem un jauniešiem Eju meklēt! ietvaros.

Forma nav vienota ar saturu

«Pašā Tallinas vecpilsētas centrā, Tompea jeb Doma kalnā, ir mazs, mazs divu klaunu - Pīpas un Tūta - teātrītis. Tajā spēlē divi igauņu aktieri, kuri, savulaik pabeiguši teātra fakultāti Tallinā, vēlāk divus gadus mācījušies klaunādi Komēdijas skolā Kopenhāgenā. Un tieši šīs profesionālās iemaņas ir tās, kas viņus īpaši izceļ,» stāsta izrādes režisors Lauris Gundars. Viņš domā, ka paaudzei 30+ vārds «klauns» asociējas ar tādu klaunu, ko padomju laikā esam redzējuši cirkā. «Bet Pīpa un Tūts tikai no ārpuses izskatās pēc klauniem, taču, kā jau klauni, viņi prot pilnīgi visu. Mēs savulaik satikāmies teātra festivālā Kauņā - es redzēju viņu izrādi, viņi bija redzējuši manus Minga rēgus [Teātra TT izrāde pēc Rūdolfa Minga scenārija motīviem, kas saņēmusi divas Spēlmaņu nakts 2012./2013. balvas - nominācijās Gada izrāde bērniem vai jauniešiem un Gada jaunais skatuves mākslinieks]. Es uzreiz sapratu, ka viņi ir tieši tādi aktieri, ar kādiem man ļoti gribētos strādāt. Mēs burtiski sastapāmies pusceļā viens pie otra, viennozīmīgi sajūtot, ka mums sapas,» stāsta Lauris Gundars. Viņš jau daudzus gadus bija domājis, ka gribētu vēlreiz iestudēt Viljama Šekspīra Hamletu, ko savulaik - nu jau vairāk nekā pirms 20 gadiem - bija iestudējis Liepājas teātrī ar Mārtiņu Vilsonu titullomā. «Tas bija tāds Hamlets, ko gan lamāja, gan pēla, gan balvas deva. Ir pagājis laiks, un man jau kādus desmit gadus bija sajūta, ka gribas vēlreiz atgriezties pie Hamleta. Jo īpaši tāpēc, ka, strādājot ar dramaturģijas interesentiem, man vairākas reizes gadā sanāk analizēt šo Šekspīra darbu, un es arvien labāk un labāk to saprotu. Nevis to, kas tur rakstīts, bet galvenais - kāds tad bija Šekspīra teātris. Tas nebija ne garlaicīgs, ne bēdīgs, ne sērīgs. Jā, tas spēja radīt šausmīgus pārdzīvojumus, bet tajā pašā laikā tas bija neticami smieklīgs, un tieši šī stilistika ļāva no skatuves ļoti atklāti runāt par aktuālām lietām. Šo divu skatuves mākslinieku - Haides un Tomasa - spējas man šķiet ārkārtīgi tuvas Šekspīra laika teātrim. Tādam teātrim, kādu mēs jau stipri sen vairs nepazīstam - atvērtā veida teātrim, kur forma nebūt nav vienota ar saturu,» stāsta Hamleta klaunādes režisors, atgādinot, ka Šekspīra teātrī spēlēja tikai vīrieši, kas nozīmē, ka nosacītības līmenis bija ļoti augsts. Un šajā izrādē ir tieši tāpat.

Tuvināšanās oriģinālam

Tallinā režisora Laura Gundara veidotā klaunāde igauņu valodā pirmizrādi piedzīvoja pagājušā gada maijā. Vēlāk izrāde tika pārtulkota arī angļu valodā un ir jau pabijusi vairākos teātru festivālos. Arī šodien Rīgā izrāde tiks spēlēta angļu valodā, bet būs pieejams īss satura izklāsts.

Režisors atklāj, ka Šekspīra Hamleta sižets nav mainījies, tikai šoreiz stāstu izspēlē divi klauni, kuri iemiesojušies desmit dažādos tēlos, un izrādē īpaši uzsvērti mūsdienu pasaulei aktuāli temati - klātesošā militārā aktivitāte, realitātes un fikcijas konflikts un cilvēcības loma tajā.

Uz skatuves ir vēl arī trešais cilvēks - tas ir ievērojams igauņu mūziķis Sīms Aimla, kurš speciāli šai izrādei uzrakstījis 10 dziesmas ar Hamleta lugas tekstu.

«Tā kā man ar Hamletu ir nācies diezgan daudz profesionāli nodarboties, es varu samērā droši pateikt, ka mums bieži vien ir tikai priekšstats par to, kas ir Hamlets, bet patiesībā mēs par to zinām ļoti maz. Šī izrāde nebūs versija par Hamletu, bet drīzāk tuvināšanās Šekspīra oriģinālam. Tā nebūs mana interpretācija, jo es uzskatu, ka nav nepieciešams interpretēt to, kas jau tāpat ir jaudīgs,» saka izrādes režisors.

Nebija jau tā, ka Igaunijā teātra skatītāji uzreiz bija sajūsmā: o, jā, cik labi, ka klauni spēlēs Hamletu! Lauris Gundars ir pārliecināts: arī Latvijā tā noteikti nebūtu. Drīzāk būtu pretēja reakcija: tā noteikti ir parodija, klauni izmuļķo dižo un viedo Šekspīru... «Tieši tāda attieksme Igaunijā sākumā arī bija, bet, paldies Dievam, mums izdevās skatītājus pārliecināt par pretējo. Un tajā pašā laikā arī nepazūd pats galvenais - dzirkstošais klauna nervs, jūtīgā klauna dvēselīte.»

Sadarbība ar igauņu klauniem režisoram izvērtusies tik auglīga, ka ir jau padomā arī nākamais darbs. Tas iecerēts nākamā gada sākumā, un šis projekts saturiski būšot vēl nopietnāks nekā Hamlets. «Tas balstīsies uz baisiem vēstures notikumiem, bet tajā pašā laikā tas būs muzikāls un noteikti arī ļoti smieklīgs. Neko vairāk pagaidām atklāt nedrīkstu, vien varu pateikt, ka žanrs būs kabarē. Manuprāt, tas ir viens no jaudīgākajiem žanriem, kas izpratnē par dzīvi, par smieklīgo un traģisko spēj vienot ļoti daudz cilvēku.»

Par maz skatāmies spogulī

Nav jau tā, ka Lauris Gundars strādā tikai ar igauņu aktieriem - 18. maijā viņam gaidāma pirmizrāde tepat, Rīgā. Tas būs Antiņš - luga, ko inspirējuši leģendārā operdziedoņa Jāņa Zābera (1935-1973) biogrāfijas fakti. Materiāls uzrakstīts jau samērā sen, 2011. gadā tas pat saņēmis godalgu Latvijas Nacionālā teātra pilna apjoma lugu konkursā, bet neskaidru apsvērumu dēļ tā arī līdz šim nav iestudēts.

«Mēs [Teātris TT] to iestudēsim paši, jo mana pārliecība ir, ka tēmas, kas aprakstītas šajā lugā, šodien un tagad ir ārkārtīgi aktuālas. Lugas darbība notiek 1973. gadā, un Jānis Zābers ir tikai iemesls, lai runātu par laiku, par kuru latviešu teātris vēl lāgā nav runājis - par to, kā dzīvojām tajā laikā, kāda bija mūsu domāšana, cik viegli vai grūti mēs draudzējāmies ar iekārtu, kas mums ārēji nemaz nepatika, bet - varbūt patika...? Manuprāt, mēs par maz skatāmies šajā spogulī, kas ļautu saprast pašiem sevi. Ne velti mums jau gadiem ilgi ir problēmas ar lustrācijas jautājumiem, ar čekas maisu atvēršanu. Daudzi domā, ka tās ir tikai tehniskas problēmas, bet man gan tā nešķiet,» saka Lauris Gundars. Viņš domā, ka problēma ir mūsu izdzīvošanas kodā, kuru mēs paši gribam redzēt ļoti cēlu un viedu, bet, iespējams, mūsu kods patiesībā ir gauži savādāks. Par to ir galvenā saruna šajā lugā. Un tai līdzās - Jāņa Zābera tolaik dziedātās dziesmas, ko šajā jauniestudējumā izpildīs dziedošais aktieris Emīls Kivlenieks. Izrādē spēlēs arī aktieri Inga Tropa, Lilija Sūna, Rihards Lepers un Jurijs Djakonovs. Žanrs? «Pēdējās nakts noredzējums,» režisors atklāj, piebilstot, ka izrāde tiks spēlēta Latvijas Radio lielajā studijā. Jo tās atmosfēra un aura, kas ir reizē radoša un drusku biedējoša, precīzi atbilst lugas materiālam.

No Šņorbēniņiem līdz Londonai

Bet vēl pirms Antiņa pirmizrādes Lauris Gundars dosies uz Londonu, kur no 14. līdz 16. martam notiks Starptautiskais Londonas grāmatu tirgus (London Book Fair). Dramaturgs turp vedīs savu svaigi nodrukāto dramaturģijas gudrību grāmatu Dramatika jeb Racionālā poētika, kas iztulkota angļu valodā. «Aizbrauksim palielīties, ka mums tāda ir,» dramaturgs ir gandarīts par sava darba anglisko versiju. Jo īpaši tāpēc, ka grāmatas tulkošanas un rediģēšanas laikā par to jau saņemtas ļoti labas atsauksmes no profesionāļiem ārzemēs.

Lauris Gundars ar prieku izstāsta par vēl kādu aktivitāti, kas dod gandarījumu. Tas ir raidījums par teātri Šņorbēniņi, kas Latvijas radio 3 - Klasika dzirdams katru otro sestdienu pulksten 14.07. «Katru reizi ir kāds kritiķis, kāds kvalificēts teātra skatītājs, un mēs visi esam noskatījušies konkrētas izrādes par kādu noteiktu tēmu. Un tad runājam par šo tēmu, vienlaikus iztirzājot izrādes. Mēs nebārstām komplimentus nevietā, runājam ļoti reāli, tuvinoties skatītāja redzes punktam. Katrā ziņā mums pašiem ir interesanti, un mēs ceram, ka interesanti ir arī mūsu klausītājiem. Es gan nevarētu teikt, ka ir viegli regulāri iet uz teātri un skatīties visādas izrādes, un tomēr man šīs sarunas ļoti patīk. Skatītājs ir tās pelnījis.»

***

Lauris GUNDARS

• Dramaturgs, scenārists, režisors

• Laura Gundara Dramaturģijas darbnīcas vadītājs

• Dzimis 1958. gada 12. novembrī

• Izglītība: Latvijas Valsts Universitāte (jurisprudence, 1980-1985); Ļeņingradas Valsts teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūts (TV programmu un filmu režisors, 1983-1988), Vissavienības Valsts kinematogrāfijas komitejas Augstākie režisoru un scenāristu kursi Maskavā (aktieru kino scenārists, 1987-1989)

• Latvijas Kultūras akadēmijas Dramaturģijas programmas vadītājs

• Starptautisku kinoscenāriju un teātra dramaturģijas darbnīcu vadītājs tuvā un tālā Eiropā

• Dramaturģijas teorijas grāmatas Dramatika jeb Racionālā poētika autors (2009, 2015)

• Vairāk: www.laurisgundars.lv

• Dzīvesbiedre - aktrise Anna Putniņa. Divi dēli: Jurģis (13) un Uga (12), abi mācās Rīgas Doma kora skolā

• Vaļasprieks - kalnu slēpošana



Resursi internetā: APRITĒ: Hamleta stāsts divu klaunu izpildījumā

Izsoles

Visas izsoles