Kino Atpakaļ

Matīsa Kažas filmas «Vienu biļeti, lūdzu» varone jau paspējusi noskatīties Nastavševa «Asins kāzas»

Matīsa Kažas filmas «Vienu biļeti, lūdzu» varone jau paspējusi noskatīties Nastavševa «Asins kāzas»

Matīsa Kažas filma “Vienu biļeti, lūdzu” šonedēļ uzsākusi savu ceļu pie skatītājiem. Filmas galvenā varone Nikija Kokrena arī ieradusies uz filmu seansiem un, būdama kaislīgākā teātra apmeklētāja pasaulē, jau paspējusi apmeklēt Vladislava Nastavševa izrādi "Asins kāzas" Nacionālajā teātrī.

Filma, kas topošajam režisoram Matīsam Kažam jau vainagojusies ar pirmajām starptautiskajām godalgām, sākumā bija domāta kā vienkāršs studiju darbs Tiša skolā, kur viņš apgūst kino režiju. Visa pamatā – nejauša iepazīšanās ar stāsta galveno varoni – Ņujorkas aizrautīgāko teātra apmeklētāju Nikiju Kokrenu, kura ik gadu noskatās 500 izrādes. Protams, iepazīšanās notikusi teātrī.

"Aizgāju uz “Tēvoci Vaņu” Pērles teātrī, un tur nāk iekšā un man blakus apsēžas viena kundzīte ar diviem maisiem un sāk ar mani runāties, un prasa, kāpēc es uz izrādi esmu atnācis un ko es te vispār daru. Un tad viņa man piedāvāja starpbrīdī iet uz vēl vienu izrādi, un tā mēs tajā sezonā noskatījāmies kopā kādas 50 izrādes. Pakāpeniski iepazinu manevrus, kā viņa iegūst brīvbiļetes un pamazām sāka atklāt personību, savu dzīvesstāstu," stāsta režisors Kaža.

Režisoram gan nācies pamatīgi nopūlēties, lai pierunātu Nikiju filmēties, jo 78 gadus vecā indiešu izcelsmes kundze uzskatījusi, ka nav kino stāsta vērta, tomēr rezultātā jau ar visu komandu nosvinēta filmas Latvijas pirmizrāde.

"Es domāju, ka Matīss ir ļoti labs režisors un domāju, ka varētu gūt labus panākumus. Ļoti apdāvināts. Mums bija atšķirīgas idejas par to visu, bet, manuprāt, viņš ir radījis mākslas darbu," uzskata Kokrena.

Ņujorkā tapusi filmas dokumentālā daļa, bet Latvijā – izrāžu inscenējumi, jo otrpus okeānam tas nebija atļauts vai arī būtu pārāk dārgi.

"Man ļoti patika, un man ir ļoti liels prieks par Matīsu, jo es ar viņu ļoti līdzīgi aizbraucu uz Ameriku dzīvot tajā pašā vecumā uz citu skolu. Kad viņš pirmo reizi satika Nikiju, viņš man par to pastāstīja, un viņš teica, ka viņš labprāt uztaisītu filmu, un tad man te bija ļoti īpaši te būt un to visu redzēt," stāsta Maksis.

"Man visu laiku nāk prātā Ivara Zviedra stāsts “Dokumentālists” par trako purva Intu, kas tādā virspusējā skatījumā varbūt ir līdzīga kolorīta persona, kuru liela daļa neuzskata par īpaši normālu, bet patiesībā, iedziļinoties un dažādās situācijas klausoties Nikijā, skatoties uz Nikiju un pamazām uzzinot viņas dzīvesstāstu, lobās nost miza pēc mizas un apakšā ir tirkīzzils peldkostīms, ko mēs varbūt nemaz nevarējām iedomāties," norāda kinokritiķe Kristīne Matīsa.

Lai arī Nikija savā dzīvē noskatījusies vairāk nekā 10 tūkstošus izrāžu, par neaizmirstamāko sauc lugu, ko redzējusi 10 gadu vecumā par rasismu ASV. Bet Latvijā viņa jau paguvusi novērtēt Vladislava Nastavševa izrādi “Asins kāzas”.

"Tas bija ļoti neparasts uzvedums, mani arī pārsteidz izrādes saturs, jo tas ir tas, ko es skatos visbiežāk, un mani sajūsmināja izpildījums," izrādi vērtēja filmas galvenā varone.

Tikšanās ar filmas “Vienu biļeti, lūdzu!” galveno varoni īpašā kino seansā plānota vēl arī trešdien, 15. martā, kinoteātrī “Kino Bize”.

Resursi internetā: Matīsa Kažas filmas «Vienu biļeti, lūdzu» varone jau paspējusi noskatīties Nastavševa «Asins kāzas»

Izsoles

Visas izsoles