Māja Dārzs Dzīvnieki Atpakaļ

Trūkst pārliecinošu pierādījumu glifosāta lietošanas drošumam lauksaimniecībā

Trūkst pārliecinošu pierādījumu glifosāta lietošanas drošumam lauksaimniecībā

Šobrīd Eiropā aktīvi vāc parakstus par glifosāta aizliegšanu - tā ir ķīmiska viela, ko pievieno daudziem augu aizsardzības līdzekļiem, lai apkarotu nezāles. Tomēr pēdējos gados radušās arvien lielākas bažas, ka, ar glifosātu apkarojot nezāles, lauksaimnieki vienlaikus apkaro arī kukaiņus, putnus un pat cilvēkus. Arvien aktīvāk tiek protestēts pret glifosātu saturošu produktu izsmidzināšanas uz kultūraugiem nedēļu pirms ražas novākšanas.

Glifosāts ir ķīmiska viela, kas radīta septiņdesmitajos gados. Šobrīd to ļoti plaši pielieto lauksaimniecībā, arī pie mums Latvijā. Glifosātu tīrā veidā iegādāties nevar, tomēr šī viela iekļauta apmēram 40 augu aizsardzības līdzekļu sastāvā, kas pieejami veikalos. Tajā skaitā arī raundapā.

Latvijas Dabas fonda lauksaimniecības eksperts Andrejs Briedis pastāstīja, ka arvien vairāk zinātnisku pētījumu apliecina - šī viela nav tik nevainīga, kā sākumā bija domāts. Sākotnējais uzskatīja, ka glifosāts ietekmē un nogalina tikai augus, bet 2015. gadā Starptautiskā vēža izpētes aģentūra atklāja, ka glifosāts var būt kancerogēns cilvēkiem. Tātad var izraisīt vēzi.

Ķīmiķe Jana Simanovska uzsver, ka ar glifosāta palīdzību tiek iznīcinātas pilnīgi visas citas nezāles. Tas nozīmē, ka ārkārtīgi mazinās bioloģiskā daudzveidība, mazinās barības apjoms, ko varētu uzņemt kukaiņi, arī apputeksnētāji. "Samazinās viņu populācijas. Pati pieeja, ka mēs ar vienu universālu preparātu iznīcinām visu, kas mums nepatīk, ir kļūdaina pašā saknē," saka Simanovska.

Latvijas dabas fonds aicina Latvijas iedzīvotājus parakstīt petīciju par glifosāta aizliegšanu Eiropas Savienībā. 

Šāda parakstu vākšana notiek visā Eiropā un, kā uzskata vides aizstāvji, jo vairāk parakstu, jo labāk. Šobrīd savākts jau aptuveni miljons parakstu, no Latvijas 700.  Statistika, par to, cik daudz glifosāta patērējam Latvijā, netiek apkopota.  Valsts augu aizsardzības dienestā norāda, par šīs vielas kaitīgumu nav jāsatraucas.

Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanas daļas vadītāja Līga Brence atzīst, ka Pasaules veselības organizācija ir secinājusi, ka glifosāts ir kancerogēns, taču viedoklis ir atšķirīgs Eiropas un daudzām citām valstīm, tajā skaitā Austrālijā, Jaunzēlandē, Japānā, kur dots slēdziens, ka viela nav kancerogēna.

Simanovska atgādināja, ka Pasaules veselības organizācija  ir ļoti respektabla organizācija un slēdzienu devušie zinātnieki ir ar labu reputāciju bez interešu konflikta. "Man nav pamata viņiem neuzticēties. Tāpēc varbūt labāk ir vadīties pēc slēdziena, kas mums ir nepatīkams, nevis pēc tā, kas mums ir saimnieciski izdevīgāks," pauda ķīmiķe.

Zinātnieku viedoklis pret zinātnieku viedokli. Nespeciālistam no malas ir neiespējami pateikt, kam taisnība un kuru zinātnieku grupas pētniecības metodes bijušas precīzākas.

Brence pastāstīja, ka Latvijas speciālisti arī piedalījās Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes diskusijās un konferencēs par glifosāta tēmu un redzēja datus. Dati neliecina par to, ka būtu kaut kādas bažas cilvēku vai dzīvnieku veselībai. "Varam apgalvot, ka šī viela ir droša, ja tā tiek lietota saskaņā ar lietojuma nosacījumiem," uzsvēra speciāliste.

Neskatoties uz Valsts augu aizsardzības dienesta nostāju, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis ir parakstījis petīciju par glifosāta aizliegšanu. Viņš saka, ka karš nav pašlaik par to, vai aizliegt glifosātu, bet gan kad to aizliegt. "Tāpat kā nav jautājums vai pasaule beigs smēķēt, jautājums ir, kad tā beigs smēķēt. Industrija ir ieinteresēta, lai to visu attālinātu un varētu ilgi pelnīt naudu," uzskata Apinis.

Arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Ināra Turka ir parakstījusi petīciju. "Es neesmu teikusi, ka viņš [glifosāts] nav kaitīgs. Esmu par zinātniskiem pētījumiem līdz galam," viņa saka.

Tieši padziļināta izpēte Eiropas Savienībā šobrīd tiek veikta. Šaubas ir pārāk lielas, lai varētu uzticēties pesticīdu ražotāju datiem, kas apliecina produkta nekaitīgumu. Lauksaimniecības universitātē atzīst - jebkurš pesticīds lielās devās ir kaitīgs, jautājums ir, vai cilvēks patiešām pastarpināti ar pārtikas produktiem uzņem organismā pārāk daudz šo vielu.

Ja es veikalā nopērku un gribu izsmidzināt savā mazdārziņā kādu herbicīdu, vienalga vai tur ir glifosāts, vai nav, man vajadzētu kaut ko tādu lietot? Turka uzsver, ka noteikti vajag aizsargāt acis, elpošanas ceļus un aizsargā sevi ar vienreizējas lietošanas tērpu. Tas nav mazgājams un lietojams tikai vienreiz. Kādu, kas tā rīkojas, Turka gan nav redzējusi.

Turka uzskata, ka pirmām kārtām glifosātu saturošus preparātus vajadzētu aizliegt tirgot dārzniecības preču veikalos.

Tiem būtu jābūt pieejamiem tikai profesionāliem lauksaimniekiem, kuri māk ar pesticīdiem strādāt. Viņasprāt, būtu jāaizliedz glifosāta izsmidzināšana neilgi pirms ražas novākšanas.

"Tā pieredze arī mums ir – rapsim un kviešiem ir nelāgā pieredze. Ne katru gadu. Ja ir neveiksmīgs rudens, nevar novākt ražu, nezāles saaug un tad iznīcina, lai varētu tīrus graudus novākt. Bet tas nav normāli," teica Turka.

Tikmēr Valsts Augu aizsardzības dienestā problēmu nesaskata un uzskata, pirms ražas novākšanas glifosātu ir pieļaujams izsmidzināt. Brence atgādina, ka tas pieļaujams saskaņā ar atļauto lietojumu.

Tomēr tas ir pretrunā ar Eiropas Komisijas rekomendācijām, kas apstiprinātas pirms gada.  Valsts augu aizsardzības dienestā argumentē - katru gadu tiekot ņemti aptuveni 150 paraugi no dažādiem laukiem un nevienā no tiem atļautās glifosāta normas neesot bijušas pārsniegtas.

Apinis gan spriež, ka cilvēkam var pateikt, ka 10 līdz 14 dienas pēc glifosāta lietošanas labības produkti nav lietojami, bet neviens to nav izstāstījis meža zosij, zvirbulim, kur nu vēl kukainim.

Ārvalstīs veikti pētījumi parādījuši, ka glifosāts sastopams maizē un kas vistrakākais tieši vīriešiem – alū.

Latvijas Dabas fonda lauksaimniecības eksperts Briedis pastāstīja, ka pagājušā gada sākumā, kad par glifosātu sprieda Eiropas parlamentā, visiem deputātiem, kuri piekrita piedalīties eksperimentā, urīnā atrada glifosātu un tā koncentrācija pārsniedza daudzumu, kāds atļauts dzeramajā ūdenī.

Nav zināms no kādiem produktiem glifosāts ir nonācis cilvēku organismā. Latvijā lielākoties glifosātu lieto papuvju sagatavošanai un teorētiski līdz ražas ienākšanai tam jau būtu jābūt izzudušam. Daudz biežāk glifosātu lieto valstīs, kur atļauts audzēt ģenētiski modificētas kultūras.

Ja mēs iekāpjam pievemtā tramvajā, tad izkāpjam un braucam ar citu tramvaju, saka dakteris Apinis. Taču mums nav iespējas no piesārņotas zemeslodes nokāpt un aizlidot uz citu zemeslodi. Un, ja mēs domājam par nākamo paaudzi, tad mēs viņiem aiz sevis esam atstājuši ķīmisko karu, viņš saka.

Tātad šobrīd pierādījumi par glifosāta kaitīgumu ir ļoti pretrunīgi un Eiropas Parlamentam pēc precīzāku pētījumu saņemšanas būs jālemj, vai atļaut šo vielu turpmāk izmantot, vai tomēr pēc 40 gadu lietošanas to aizliegt.

Resursi internetā: Trūkst pārliecinošu pierādījumu glifosāta lietošanas drošumam lauksaimniecībā
  • Līdzīgas ziņas

Izsoles

Visas izsoles