Kino Atpakaļ

Latvijā sāks izrādīt filmu «Solījums» par armēņu genocīdu

Latvijā sāks izrādīt filmu «Solījums» par armēņu genocīdu

No 19.maija kinoteātros visā Latvijā sāks izrādīt filmu "Solījums" - episku stāstu par armēņu genocīdu, kas izdzīvots drosmīga karsto punktu reportiera acīm. Tas radījis vētru medijos un sociālajos tīkos visā pasaulē. Sabotēti filmas reitingi starptautiskās datu bāzēs, aktualizēta diskusija par Turcijas izvairīšanos oficiāli atzīt Armēņu genocīda faktu un stāvovācijas Toronto filmu festivālā.

Laikā, kad Eiropā valda drūmas priekšnojautas un valstis viena pēc otras iesaistās Pirmajā pasaules karā (1914 – 1918), brūk varenā Osmaņu impērija. Haosa aizsegā 1915.gada aprīlī pēc valdības rīkojuma tiek veiktas pirmās represijas un arestēta armēņu inteliģence -– aptuveni 200 cilvēki tiek apcietināti un vēlāk nogalināti. Turpmāko gadu laikā genocīdā iet bojā 1,5 miljoni armēņu. Vēsturnieki armēņu genocīdu atzinuši par pirmo modernās pasaules genocīdu – sistemātisku tautas iznīcināšanu. Diplomātiskajā telpā diskusijas par  genocīda pret armēņu tautu atzīšanu dienaskārtībā ir jau kopš pagājušā gadsimta vidus. Turcija nav atzinusi genocīda faktu un starptautiskajā telpā arī mūsdienās notiek nemitīgas diskusijas. Pašlaik genocīdu oficiāli atzinušas 29 valstis un 45 ASV štati, vairums akadēmiķu un vēsturnieku un virkne publiski zināmu viedokļa līderu.

Kinolentes "Solījums" uzņemšana sākās, atzīmējot traģēdijas simtgadi 2015.gadā. Tā stāsta par pirmajiem genocīda notikumiem, kas skatīti amerikāņu karsto punktu reportiera Krisa (Kristians Beils) acīm. Viņš Konstantinopolē nonācis ne tikai darba dēļ, bet arī sekojot mīlestībai pret skaisto mākslinieci Anu (Šarlote de Bona). Tur abi satiek medicīnas studentu Mikaēlu (Oskars Īzaks) un izveidojas mīlas trīsstūris. Mīlestība pret ģimeni un savu tautu, dotie solījumi un cīņa par izdzīvošanu ir stāsta galvenie motīvi, kas stāv pāri romantiskai mīlestībai. Notikumu attīstība liek galvenajiem varoņiem vairākkārt atteikties no personiskās mīlestības augstāku mērķu vārdā. Filmas komentētāji – vēsturnieki uzsver traģisko likumsakarību – pirms 100 gadiem simtiem tūkstoši armēņu devās patvēruma meklējumos no Turcijas uz Sīriju, Alepo. Tagad vēsture ir apmetusi loku un Alepo iedzīvotāji dodas bēgļu gaitās uz Turciju.

Reportiera Krisa lomas atveidotājs Kristians Beils (Christian Bale) vairākkārt nominēts Oskaram un Zelta globusa balvai par filmām "Gadsimta likme", "Amerikāņu afēra", ieguvis Oskaru, Zelta globusu un virkni citu kinobalvu par lomu biogrāfiskajā drāmā "Cīnītājs" (2010). Latvijā zināms arī no filmām "Amerikāņu psiho", "Tumšais bruņinieks" un "Tumšais bruņinieks atgriežas", "Ilūzija", "Sabiedrības ienaidnieki" u.c.

Režisors Terijs Džordžs sarežģītajai un smagajai genocīda tēmai pievērsies jau vairākkārt. 2004.gadā uz ekrāniem iznāca filma „Viesnīca Ruandā”, kas atspoguļo zvērīgas masu slepkavības Āfrikā. Filma guva plašu starptautisku atzinību, tika nominēta un ieguva vairākas kino nozares balvas. 2012.gadā T.Džordžs ieguvis Oskaru par īsfilmu „Piekraste”. Zināms arī no filmām "Tēva vārdā" (1993), "Kādas mātes dēls" (1996) u.c.

Oskars Īzaks 2016.gadā ieguvis Zelta globusu par lomu filmā "Parādiet man varoni" (Show me a Hero), nominēts šai un citām kino balvām par lomu brāļu Džoela un Ītana Koenu filmā "Stāsts par Levinu Deivisu" (2013), "Ex Machina" u.c.

Atvērtajās filmu vērtēšanas platformās filma guvusi izteikti pretrunīgu vērtējumu jau pirms tās pirmizrādes plašākai publikai, virkne kinožurnālistu to atspoguļojuši kā politisku motīvu vadītu rezultātu sabotāžu. Pēc pirmajām demonstrācijām plašākai publikai, filmas reitings turpina pieaugt.

Vēsturnieks Pjetro Šakarins ASV iknedēļas žurnālā "The Nation" raksta: “Solījums šo vēsturisko notikumu atspoguļo ar tādu vērienu kā tas līdz šim nav izdevies nevienai filmai par genocīdu. Ar tās kinematogrāfisko apmēru, spēcīgo lomu spēli un visaptverošo stāstījumu, tas ir patiesi episks darbs, kas cilvēcīgi un patiesi atspoguļo cilvēcisko traģēdiju.”

Ričards Ropers, "Chicago Sun-Times" kino kritiķis: “Tiesa, "Solījums" brīžiem kļūst sentimentāls, tomēr tas ir skaidrs un skarbs atgādinājums par šausmām un nežēlību, ko nes karš. To vēl vairāk pastiprina Īzaka un Beila, savas paaudzēs izcilāko aktieru, spēcīgais tēlojums.”

Armēņu izcelsmes britu vēsturnieks Ara Sarafians, vadošais armēņu genocīda pētnieks, uzteic filmas vēsturisko precizitāti: “Filmas galvenās līnijas ir vēsturiski patiesas un tajā attēlotie notikumi nepārkāpj vēsturiskajos materiālos atrodamās liecības. Filmai izdevis skaidri attēlot Armēņu genocīda nežēlību.”

Filmas pirmizrādi Londonā apmeklēja arī starptautiskā cilvēktiesību juriste Amala Klūnija ar vīru aktieri Džordžu Klūniju, kurš ir dedzīgs filmas aizstāvis un pauž atbalstu sabiedrības izglītošanai par notikumiem, kuru cēlonis ir kolektīva ignorance un noliegums. Filmu atzinīgi novērtējuši arī aktieri Leonardo di Kaprio, Silvestrs Stalone un citi.

Visi filmas ienākumi tiks novirzīti dažādām cilvēktiesību aizstāvības organizācijām pasaulē. Idejas atbalstam sociālajos tīklos sākta kustība ar #keepthepromise.

Resursi internetā: Latvijā sāks izrādīt filmu «Solījums» par armēņu genocīdu

Izsoles

Visas izsoles