Pirmspēdējā janvāra dienā dinamieši aizvadījuši tikai trīs spēles: viena spēle notikusi Rīgā, divas viesos. Gūta viena uzvara, viena spēle beigusies neizšķirti, un vienā spēlē rīdzinieki ir zaudējuši. Vārtu starpība 15-12.

1979. gads „Dinamo” – CSKA 6:2 (3:1-1:0-2:1)

1979. gadā spēļu kalendārs bija sastādīts tā, ka bieži vien Rīga uzņēma viesus divas dienas pēc kārtas. Janvāra beigās pie mums ieradās zvaigžņotais CSKA. Faktiski, tā bija PSRS izlase. Tretjaks, Petrovs, Harlamovs, Mihailovs, Balderis, Kapustins, Žluktovs, Fetisovs, Kasatonovs, Makarovs, Gimajevs, Babinovs, katrs vārds- leģenda. Divas iepriekšējās spēles, Maskavā, rīdzinieki zaudēja 4:9 un 1:4, bet par notikumiem 29. un 30. janvārī ir mūsu stāsts.

Pirmajā mini- sērijas spēlē rīdzinieki zaudēja 1:3, un notika incidents, kurš salauza karjeru vienam no labākajiem Rīgas „Dinamo” spēlētājiem. Lūk ko rakstīja prese: …” Divpadsmit minūtes līdz spēles beigām aizsargs Hatuļevs, būdams neapmierināts ar galvenā tiesneša lēmumu, kurš viņu bija noraidījis uz divām minūtēm par noteikumu pārkāpumu cīņā ar Vikulovu, nolēma pats izrēķināties ar armijnieku. Pie spēlētāju sadursmes vietas pieslidojušais tiesneša palīgs Gaļinovskijs, negaidīti, ar Hatuļeva sitienu, tika nogāzts uz ledus. Galvenais tiesnesis Karandins, nekavējoties, noraidīja huligānu no laukuma līdz spēles beigām”…

Tiesa notika drīz. STK (Sporta Tehniskā komisija) „Dinamo” komandas sapulces lēmumu atzina par liberālu un bezprincipu. Komandas biedri piedāvāja diskvalificēt Hatuļevu uz trīs spēlēm, taču STK pieņēma savu lēmumu. Hatuļevam pieminēja visu, gan iepriekšējos pārkāpumus laukumā, gan režīma pārkāpumus. Neaizmirsa arī to, ka 1976. gadā viņam atņēma „PSRS Sporta meistara” nosaukumu, bet 1978. gadā tika nosacīti diskvalificēts. Hatuļeva rīcība tika uzskatīta kā huligānisms, un tika pieņemts lēmums izslēgt Viktoru no PSRS izlases kandidātu saraksta un aizliegt viņam spēlēt republikas un Savienības sporta pasākumos. Pār spēlētāja karjeru tika pārvilkts trekns krusts.

Pats es, diemžēl, šo spēli neredzēju, bet pēc aculiecinieku vārdiem, notikumi laukumā risinājās mazliet citādi. Un tā, vārds lieciniekiem: … „Uz ekrāna bija redzams, kā Hatuļevs pēc saķeršanās ar Vikulovu, saņēmis no galvenā tiesneša noraidījumu un klāt vēl nelielu porciju mutisku brīdinājumu, slidoja uz noraidīto soliņa izciest sodu. Jau pie laukuma apmales vārtiņiem pie Hatuļeva, lielā ātrumā, pieslidoja līnijtiesnesis Mihails Ļvovičs Gaļinovskijs, izlēmis, ka arī viņam ir tiesības dublēt galvenā tiesneša darbības. Saķēris Hatuļevu aiz piedurknes, viņš to sāka agresīvi vilkt uz sevi. Šis agresīvais žests no ”sekundārā” tiesneša puses bija skaidra demonstrācija publikas priekšā. Viss jau nebūtu nekas, bet tālāk sekoja īsts paraugdemonstrējums no tiesneša puses- viņš, tieši Hatuļeva deguna priekšā, gandrīz aizskarot seju, sāka kratīt pirkstu. Hatuļevs dažas sekundes klausījās, bet tad, kad šī publiskā histērija ievilkās, mēģināja to noignorēt šo artistisko solo un apsēsties aiz apmales. Taču tiesnesis nelikās mierā, un ķeroties pie piedurknes, atkal to vilka uz sevi. Pēc kā, par tieneša neadekvitāti pārsteigtais, Hatuļevs viņu pagrūda. Kadrā bija redzams, ka nekāda sitiena nebija”… Acīmredzot, kādam no ierēdņiem, bija izdevīgi uzrīkot paraugtiesu.

 Nākamajā dienā mūsējie „izsmērēja” CSKA zvaigznes pa ledu, uzvarot 6:2. Mūsējie cīnījās par sevi un par „to puisi”. Bet prese šo rezultātu pasniedza savādāk. „Futbols- hokejs” rakstīja: „Dinamiešu kolektīvs parādīja, ka neaizstājamu kadru nav, uzvarot pretinieku bez huligāna Hatuļeva.”

  Tiesa, nākamajā sezonā, Viktoru amnestēja, bet ceļš uz izlasi viņam vienmēr bija slēgts. Viņš sapņoja spēlēt Olimpiādē, taču visas cerības sabruka vienā stundā. Viņš sāka dzert, zaudēja sportisko formu, bet uz ledus rīkoja kautiņus, izlādējot dusmas uz, ne pie kā nevainīgajiem, pretiniekiem. 1981. gadā, par pārlieku rupju un netīru spēli, viņu diskvalificēja trešo, un pēdējo, reizi. Viktoram nācās aiziet no hokeja. Kādu laiku viņš strādāja par taksistu, tad par iekrāvēju. 1994. gada oktobrī viņu atrada mirušu uz ielas, apstājās sirds…

Citas spēles:

1976. gads «Torpedo» (G) – «Dinamo» 7:7 (1:1-2:2-4:4)

1982. gads «Kristall» – «Dinamo» 3:2 (1:1-2:0-0:1)

Vjačeslavs Andruškivs, Dinamofans

Resursi internetā: VIENA DIENA RĪGAS „DINAMO” VĒSTURĒ: 30. JANVĀRIS

• Komentārs...
• Pievienot komentāru