Jauniešu bezdarbs ir nopietna problēma visā Eiropas Savienībā. Lai arī visaugstākie rādītāji patlaban ir Spānijā un Grieķijā, arī Latvija ar 30% bezdarbu jauniešu vidū būtiski pārsniedz Eiropas vidējo līmeni. Šobrīd jauniešu noturēšana Latvijā ir kritiski svarīga, tā šo svētdien LNT raidījumam «Top10» uzsvēra Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans, analizējot valsts politiku jauniešu bezdarba jautājumā.

Jauniešu bezdarbu Latvijā veicina darba tirgus prasībām neatbilstošas prasmes un izglītība, kā arī viņu pieredzes trūkums un ekonomiskās grūtības.

Tā, piemēram, augstskolu beidzēju vidū darbu visgrūtāk atrast juristiem, ekonomistiem, filologiem, uzņēmējdarbības un sabiedrisko attiecību speciālistiem, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Tomēr joprojām aptuveni trešā daļa augstskolās studējošo mācās tieši sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas informācija.

Jauniešiem lietderīgas būtu prakses vietas

Pat tad, ja tiek apgūtas pieprasītākas profesijas, par šķērsli var kļūt prakses trūkums, tā intervijā «Top10» norāda viens no aptaujātajiem ekspertiem Andris Strazds, kurš ir «Nordea» bankas vecākais ekonomists.

«Manuprāt, šo te Vācijas piemēru varētu ņemt par piemēru, kur ir profesionāla apmācība, kas notiek pusi uz pusi, sadalot starp formālām mācībām skolā un ilgstošu praksi, arī apmaksātu praksi. Protams, ne par tādām likmēm, kā strādā profesionāli darbinieki, bet par stipri mazākam likmēm, tomēr maksājot kaut kādu naudu par to ieguldījumu, ko viņš var dot,» pauda viedokli Strazds.

Iesaka uz laiku atcelt sociālā nodokļa maksājumus

Diemžēl valsts politika neparedz nopietnus atbalsta mehānismus, kas motivētu darba devējus algot nepieredzējušos jauniešus, tā savukārt raidījumam norādīja «Swedbank» galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

«Viens no iespējamiem risinājumiem būtu, piemēram, uz zināmu laiku atcelt viņiem sociālā nodokļa maksājumus. Pirmkārt, darba devējiem būtu lētāka viņu apmācīšana, jo nebūtu jāmaksā tas sociālais nodoklis, un šo naudu varētu ieguldīt viņu apmācīšanā, līdz ar to vairāk ievilkt darba tirgū gan šos jauniešus, kam darba vēl nav bijis, gan arī ilgtermiņa bezdarbniekus, kam nav atbilstošu prasmju,» sacīja Kazāks.

LASI TVNET: EK aicina pievērsties jauniešu bezdarba samazināšanai

Tūkstošiem jauniešu bez darba

Jauniešu bezdarbs ir nopietna problēma visā Eiropas Savienībā. Visaugstākie rādītāji ir Spānijā un Grieķijā, taču arī Latvija ar teju 30% bezdarbu jauniešu vidū būtiski pārsniedz Eiropas vidējo līmeni.

Tiesa, statistika daļēji izskaidrojama ar to, ka vecuma grupā līdz 24 gadiem daudzi vēl mācās. Tomēr bezdarbnieku rindās Latvijā reģistrēti vairāk nekā 15 tūkstoši jauniešu, un tie ir 12% no kopējā bezdarbnieku skaita. Eksperti gan lēš, ka patiesībā viņu varētu būt par pāris procentiem vairāk, jo ne visi ir reģistrējušies.

Liela daļa emigrē uz ārvalstīm

Psiholoģiskās sekas nav vienīgais zaudējums, ko rada bezdarbs. Daudzi pret darba trūkumu cīnās, iegādājoties vienvirziena lidmašīnas biļeti uz ārvalstīm. Tas nozīmē, ka nākotnē nodokļu slogs uz vienu strādājošo pieaugs, atzīst demogrāfs Ilmārs Mežs.

Demogrāfs norādīja: «Lauvas tiesa, es pat teiktu trīs ceturtdaļas no visiem tiem vairākiem simtiem tūkstošu emigrantu, kas aizbraukuši, ir jaunieši līdz 40 gadiem, līdz ar to viņi ir dubultā trūkumā Latvijā. Tikai šajā krīzē mums viņus nevajag, bet tiklīdz ekonomika attīstīsies, mums viņus ļoti vajadzēs, bet tad tā attiecība starp strādājošiem un pensionāriem būs vienkārši katastrofāla.»

Piemēram, Igaunijā alternatīvu tiem, kas zaudējuši darbu, rada labās māmiņalgas. Tādējādi iespējams «pārziemot» krīzi valstī, radot bērnus. Tas ne vien piebremzē emigrāciju, bet arī uzlabo demogrāfiju un nākotnē atmaksājas gan valstij, gan ģimenei, uzsvēra Mežs.

«Ja ir šīs jaunās ģimenes, kas nevar ilgu laiku atrast darbu, tad varbūt krīzi līdz brīdim, kad pēc trīs līdz pieciem gadiem ļoti vajadzēs šos jauniešus un viņu darba rokas, lai viņi neaizmūk uz Angliju un Vāciju, lai viņi var vismaz ar mājražošanu nodarboties un sagādāt bērnus Latvijai un sev,» sprieda demogrāfs.

Īslaicīgs risinājums - darba vietu subsidēšana

Šobrīd jauniešu noturēšana Latvijā ir kritiski svarīga, tā «Top10» pauda nodarbinātības eksperts, Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans.

«Ja mums būs kaut kāds finanšu instruments, ar kuru var veidot subsidētas darba vietas, kas principā nav tas labākais risinājums ilgtermiņā, jo tam uzņēmējam dod naudu, viņš gadu notur to jaunieti un pēc tam atlaiž, bet mūsu situācijā tas varētu būt risinājums, vienkārši pārdzīvot šo grūto gadu, kas mums ir priekšā. Mums priekšā ir gads, kad mēs nevaram cerēt uz lielu bezdarba samazināšanu,» vērsa uzmanību Hazans.

EK dala naudu jauniešu bezdarba mazināšanai

Lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu, Eiropas Komisija (EK) šonedēļ paziņoja par nolūku jaunu darba vietu radīšanai novirzīt 82 miljardus eiro. No tiem Latvijai varētu tikt 450 miljoniem.

LASI TVNET: Šteinbuka: Latvijā varētu ieplūst 450 miljoni bezdarba mazināšanai

Latvijai līdz aprīļa vidum jāizstrādā jauniešu nodarbinātības plāns, kas paredz konkrētus politikas pasākumus un to īstenošanai paredzēto finansējumu. Labklājības ministrijas (LM) skatījums ir līdzīgs ekspertu priekšlikumiem, vēstīja «Top10».

LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens pauda viedokli: «Pirmā lieta būtu sakārtot profesionālās izglītības sistēmu - tā ir alfa un omega. Tā otrā lieta, par ko būtu jārunā, - par apmācību pie meistara, un tas būtu subsīdiju mehānisms gan jaunietim, gan uzņēmumam, kas iegulda savu laiku.»

Tomēr, pēc Ašeradena domām, labākais vēlamais rezultāts būtu kvalitatīvas augstākās izglītības programmas, kas ļautu pietiekami ātri iekļauties esošo organizāciju dzīvē vai uzsākt jaunu uzņēmumu veidošanu.

Skatīt pievienoto video.

Resursi internetā: Kā bezdarba apstākļos noturēt jauniešus Latvijā?

• Komentārs...
• Pievienot komentāru